#2
LAT
Es sāku apzināties, ka man patīk vīrieši jau tīņa gados, vīrieša ķermenis man likās skaists un pievilcīgs. Ģimenē pret homoseksualitāti bija nicinoša attieksme, cik jau nu tas vispār kādreiz tika pieminēts – homoseksuāli, sievišķīgi vīrieši tika nievājoši saukāti par pussievām un man bija skaidrs, ka es nevēlos būt viens no tiem. Vienīgais pieņemamais modelis bija – puisim vajadzētu patikt meitenēm, par to bieži tika izrādīta ģimenes interese – vai man skolā kāda patīk utt.
Pirmais skūpsts bija Rīgas 3. vidusskolas diskotēkā 15 gadu vecumā ar meiteni, un tas man likās diezgan nepatīkams pasākums, nejutu nekādu kaisli, drīzāk darīju to, jo tā darīja džeki no skolas, ar kuriem tusēju, vēl pāris reizes aizgāju uz randiņiem, bet, tā kā man nebija dabiskas tieksmes, nekas neturpinājās.
Pirmais sekss bija 17 gadu vecumā ar 9 gadus vecāku radinieci no tēva otrās sievas ģimenes, kura pamanīja, ka esmu izaudzis par vīrieti, un ieveda mani baudas un tuvības pasaulē. Mēs kopā pavadījām brīnišķīgus fiziskus un emocionālus tuvības brīžus vairāku mēnešu garumā, līdz vienu nakti kādā ģimenes svinību pasākumā mūsu mīlēšanos dzirdēja mana mamma, kas gulēja blakus istabā. Nākošajā rītā tika sarīkota pamatīga scēna un pieprasīts šo sakaru pārtraukt, ko arī darījām.
Pēc tam bija vēl pāris mēģinājumi ar meitenēm, lielākoties gan pavelkoties uz viņu iniciatīvu, bet arī nekas nesanāca, jo manī īsti nebija vilkmes. Protams, homoseksuālā interese mani urdīja, un tajā brīdī jau pavērās interneta iespējas, kur meklēju un atradu interneta resursus gejiem, arī chat istabas, pavadīju daudz laika čatojot ar pavecākiem geju paziņām no ASV, kas ļoti palīdzēja man izprast un pieņemt savu seksualitāti un iedrošināja arī mēģināt kaut ko reālajā dzīvē.
Pirmais sekss ar vīrieti bija neilgi pēc manas 19. dzimšanas dienas, kuru es pavadīju vienatnē, jo biju apzināti pārtraucis attiecības ar saviem draugiem no skolas un universitātē apzināti ieturēju distanci, jo man bija bail, ka, uzzinot par manu homoseksualitāti, viņi no manis novērsīsies. Tāpēc es izvēlējos pārraut vai neuzsākt sakarus pats, lai sevi mazāk sāpinātu. Tā nu es biju palicis viens, mammai un māsai bija nesen sākušās jaunas aizraušanās un tētim bija cita ģimene. Nākošajā dienā pēc dzimšanas dienas es ievietoju sludinājumu gay.lv un pēc pāris dienām pirmo reizi satikos ar vīrieti, kurš bija vairākus gadus vecāks, devos pirmajā randiņā. Mēs aizbraucām pastaigāties uz Mežaparku, iedzērām pa aliņam, pēc tam atbraucām pie manis un man bija pirmais orālais sekss ar vīrieti. Man uzreiz bija skaidrs, ka tas mani patiešām uzbudina un pietrūka seksā ar meitenēm. Laikam jau iekšējo kompasu neapmānīsi, lai arī cik ļoti censtos. Kopš tā brīža, pieradis, ka ir vai nu viens, vai otrs, pieņēmu, ka esmu gejs un vairāk ar sievietēm neesmu neko mēģinājis.
Pirmās attiecības bija ar puisi, ko iepazinu nākamajā dienā pēc pirmās pieredzes, gribējās pirmo mīlestību un izbaudīt to tuvības maģiju, ko tā sniedz. Mēs draudzējāmies gadu. Pirmā iemīlēšanās un vilkme bija tik spēcīga, ka es beidzot atklāju par savu seksualitāti māsai un mammai, kas neko nenojauta, abas bija atbalstošas, tikai uztraucās, ka man nebūs viegli ar šādu orientāciju tā brīža Latvijā, tas bija 1998. gads. Viegli nebija, ļoti palīdzēja vietējā komūna, ko iepazinu caur interneta čatiem, bija virtuālie draugi, kas veidoja atbalsta grupu un kur zināja viens otru un varēja daudz ko izrunāt un izprast.
Man liels prieks, ka mūsu sabiedrība kļūst arvien atvērtāka un atbrīvojas no pagātnes rāmjiem, kas ļauj justies arvien brīvāk un līdzvērtīgāk, ļauj droši būt patiesiem, atbilstoši savām sajūtām, mīlēt, būt, izteikt sevi, nemēģinot iespiest sevi sabiedrības uzliktajā rāmī, tas ir tik atbrīvojoši!
Man grūti saprast bailes, kuras ir daļā sabiedrības, kas baidās no šīs brīvības un dažādības pieņemšanas, nezinu, ko no tā kāds iegūst un ko pazaudētu? Korporatīvajā vidē ir izpētīts un atzīts, ka dažādība un iekļaujoša kultūra sniedz pienesumu attīstībā un palīdz uzlabot sasniegtos rezultātus. Man šķiet, ka tas lieliski strādātu arī sabiedrībā kopumā, ja visi tās indivīdi justos vienlīdz brīvi un iekļauti, varētu veltīt visus savus radošos resursus sabiedrības izaugsmei, nevis cīnītos ar sevis pieņemšanu un sabiedrības radītām psiholoģiskām traumām un kompleksiem. Es ļoti ceru, ka pienāks laiks, kad Latvijā jebkurš varēs justies brīvi un droši būt.
ENG
I started to realise that I liked men in my teens, I found the male body beautiful and attractive. Homosexuality was looked down upon in the family, if it was ever mentioned – homosexual, feminine men were derogatorily called half-women and it was clear to me that I didn't want to be one of them. The only acceptable model was that a guy should like girls, and this was often the subject of family interest – do I like anyone at school, etc.
The first kiss was at a disco in Riga Secondary School No. 3 when I was 15, with a girl, and I found it quite unpleasant, I didn't feel any passion, rather I did it because that's what the dudes from school I was hanging out with did, I went on a few more dates, but because I didn't have a natural inclination, it didn't last.
The first sex was at 17 with a relative from my father's second wife's family 9-year’s my senior, who noticed that I had grown into a man and brought me into a world of pleasure and intimacy. We shared wonderful physical and emotional moments of intimacy for several months, until one night at a family party my mum, who was sleeping in the next room, overheard us making love. The next morning, a big fuss was made and we were asked to break it off, which we did.
After that I had a few more attempts with the girls, mostly on their initiative, but nothing worked there either, because I wasn't really drawn to them. Of course, my homosexual interest was really kicking in, and that's when the internet opened up, where I searched and found gay resources, chat rooms, and spent a lot of time chatting with older gay friends from the US, who really helped me understand and accept my sexuality and encouraged me to try something in real life.
The first time I had sex with a man was shortly after my 19th birthday, which I spent alone because I had deliberately broken up with my friends from school and deliberately kept my distance at university because I was afraid that, if they found out about my homosexuality, they would turn away from me. So I chose to break off or not to initiate contact myself; to hurt myself less. So I was left alone, my mum and sister had recently started new hobbies and my dad had another family. The day after my birthday I put an ad on gay.lv and a few days later I met a man several years older than me for the first time, went on my first date. We went for a walk in Mežaparks, had a drink, then came to my place and I had my first oral sex with a man. I knew straight away that it really turned me on and this was lacking in sex with girls. I guess you can't fool your inner compass, no matter how hard you try. Since then, used to that fact that it either one or the other, I accepted that I was gay and haven't tried anything more with women again.
My first relationship was with a guy I met the day after my first experience, I wanted to have my first love and experience the magic of intimacy. We were friends for a year. The first crush and attraction was so strong that I finally came out about my sexuality to my sister and my mum, who were unsuspecting, both supportive, just worried that it wouldn't be easy for me with that orientation in the Latvia of that time, it was 1998. It wasn't easy; the local community that I got to know through internet chats helped a lot, there were virtual friends who formed a support group and where we knew each other and could talk and understand a lot.
I am very happy that our society is becoming more open and free from the constraints of the past, which allows us to feel more and more free and equal, to feel safe to be true to our feelings, to love, to be, to express ourselves without trying to fit into the social perception, it's so liberating!
I find it hard to understand the fear that there is in some parts of society that are afraid of accepting this freedom and diversity, I don't know what anyone gains or what they may lose? In the corporate world, it has been studied and recognised that diversity and an inclusive culture contribute to development and help to improve results. I think it would also work great in society as a whole if all individuals felt equally free and included, and could devote all their creative resources to the growth of society, rather than struggling with self-acceptance and psychological traumas and hang-ups caused by society. I very much hope that the time will come when everyone in Latvia can feel free and safe to be.
Dalībnieka #2 radošais darbs
Creative work of the participant #2